Augu seka dārzā palīdz saglabāt augsnes auglību un izvairīties no slimībām, tāpēc ir vērts pārdomāt, ko stādīt dobēs, kurās pagājušajā gadā auga tomāti.
Februāra beigās parasti sēžu pie virtuves galda un zīmēju dārza plānu jaunajai sezonai. Man patīk pārskatīt, kurā dobē kas auga pagājušajā vasarā. Tas palīdz saprast, kā samainīt augus vietām, lai tie neizsmeltu zemi un neslimotu.
Kāpēc tomātiem nepieciešama augu maiņa
Tomāti ir diezgan prasīgi pret augsni un sezonas laikā patērē ļoti daudz barības vielu. Īpaši tie izmanto slāpekli, kas ir nepieciešams zaļās masas augšanai. Ja tajā pašā vietā gadu no gada stāda vienu un to pašu kultūru, zeme kļūst “nogurusi” un tajā savairojas specifiski kaitēkļi.
Vēl viens iemesls ir slimības. Tomāti bieži cieš no lakstu puves jeb fitoftorozes, kuras sporas var pārziemot augsnē. Ja nākamajā gadā tur iestāda kaut ko līdzīgu, slimība var skart jaunos stādus jau pašā sākumā. Tāpēc dārznieku vidū pastāv zelta likums par augu seku, ko es cenšos ievērot katru pavasari.
Galvenie “aizliegtie” sekotāji
Saraksta pirmajā vietā ir visi tomātu tuvākie radinieki no naktstauriņu dzimtas. Tie ir kartupeļi, baklažāni, paprika un fizāļi. Šiem augiem ir kopīgi ienaidnieki un slimības. Ja kartupeļus iestāda dobē pēc tomātiem, tie kļūst par pirmo mērķi tiem pašiem vīrusiem un sēnītēm, kas skāra tomātus.
Nākamie sarakstā ir ķirbji un kabači. Lai gan tie pieder pie pavisam citas dzimtas, šie dārzeņi ir ļoti “alkaini” un patērē līdzīgas barības vielas kā tomāti. Pēc tomātiem augsne parasti ir par tukšu, lai nodrošinātu labu ražu lieliem kabačiem vai ķirbjiem. Augi var izaugt vāji, un augļi nebūs tik lieli, kā cerēts.
Visbeidzot, uzmanīgiem jābūt ar dārza zemenēm. Daudzi nezina, ka tomāti un zemenes mēdz slimot ar vienu un to pašu slimību, ko sauc par fitoftorozi. Zeme pēc tomātiem parasti ir pārāk skāba un noplicināta ogulājiem. Ja zemenes iestādīsiet šādā vietā, ogas var izaugt sīkas un skābas, jo tām nepietiks mikroelementu saldumam.
Kas dobēs jūtīsies vislabāk
Pēc tomātiem vislabāk stādīt pākšaugus – pupas, zirņus vai lēcas. Tie ir unikāli augi, jo tie nevis patērē slāpekli, bet gan to ražo un uzkrāj savās saknēs. Tādā veidā pupas palīdz atjaunot augsnes sastāvu un sagatavo to nākamajiem gadiem.
Ļoti laba izvēle ir arī ķiploki un sīpoli. Ķiploki izdala īpašas vielas – fitoncīdus, kas darbojas kā dabiska dezinfekcija. Tie palīdz iznīcināt augsnē palikušos kaitēkļus un baktērijas, ko tur atstājuši tomāti. Esmu pamanījis, ka sīpoli pēc tomātiem izaug lieli un labi glabājas visu ziemu.
Tāpat var droši stādīt dažādus sakņaugus, piemēram, burkānus, bietes vai selerijas. Šo augu sakņu sistēma sniedzas daudz dziļāk nekā tomātiem. Tie spēj paņemt barības vielas no zemes slāņiem, kuriem tomāti nav tikuši klāt. Turklāt sakņaugiem nav kopīgu kaitēkļu ar tomātiem.
Gurķi un zaļumi kā alternatīva
Bieži rodas jautājums, vai drīkst stādīt gurķus. Jā, gurķi ir laba izvēle. Viņiem ar tomātiem nav kopīgu slimību, un to saknes darbojas augsnes virskārtā. Ja pirms gurķu sēšanas dobē iestrādā nedaudz komposta, raža parasti ir izcila.
Tāpat šādas vietas ir ideāli piemērotas zaļumiem – dillēm, salātiem vai spinātiem. Šie augi ātri izaug un neprasa tik dziļu un bagātīgu zemi. Tie kalpo kā labs “pārejas posms”, lai nākamajā gadā dobē atkal varētu stādīt kaut ko prasīgāku.
Padomi augsnes sagatavošanai
Ja dārzs ir mazs un vietas nav daudz, augsni pēc tomātiem var mēģināt “ārstēt”. Rudenī vai agrā pavasarī es parasti iesēju siderātus, piemēram, sinepes vai rudzus. Tie ātri sadīgst, un vēlāk tos var iestrādāt zemē kā zaļo mēslojumu. Tas ievērojami uzlabo zemes struktūru.
Ja zināt, ka iepriekšējā gadā tomāti slimoja, pavasarī dobi var apliet ar vāju kālija permanganāta šķīdumu. Tas palīdzēs samazināt baktēriju skaitu virskārtā. Galvenais ir atcerēties, ka dārzs mīl dažādību, un augu mainīšana vietām ir vienkāršākais veids, kā izvairīties no liekām rūpēm vasaras vidū.
